The future we're building -- and boring | Elon Musk

The future we're building -- and boring | Elon Musk

SUBTITLE'S INFO:

Language: Latvian

Type: Human

Number of phrases: 759

Number of words: 4605

Number of symbols: 25783

DOWNLOAD SUBTITLES:

DOWNLOAD AUDIO AND VIDEO:

SUBTITLES:

Subtitles prepared by human
00:00
Translator: Raimonds Jaks Reviewer: Kristaps Kadiķis Kriss Andersons: Īlon, sveiks! Laipni lūgts atkal TED! Prieks tevi šeit redzēt. Īlons Masks: Paldies, ka uzaicinājāt. K.A.: Turpmākās apmēram pusstundas laikā iepazīsimies ar tavu redzējumu par aizraujošo nākotni, kas mūs, iespējams, sagaida, kas pirmajam jautājumam laikam liek skanēt mazliet ironiski – kāpēc tu urb? Ī.M.: Jā, bieži sev to jautāju. Mēs mēģinām izrakt caurumu zem Losandželosas, un mērķis ir aizsākt to, kas, cerams, kļūs par 3D tuneļu tīklu sastrēgumu mazināšanai. Pašlaik viena no nomācošākajām lietām ir satiksme. Tā skar cilvēkus visā pasaulē. Tā atņem ļoti daudz dzīves laika. Tā ir briesmīga. Sevišķi briesmīga tā ir Losandželosā. (Smiekli)
01:12
K.A.: Šķiet, esi paņēmis līdzi pirmo šī projekta vizualizāciju. Varu to parādīt? Ī.M.: Jā, protams. Šī ir pirmā reize... vienkārši, lai parādītu, par ko ir runa. 3D tuneļu tīkla attīstībai ir svarīgas pāris lietas. Pirmkārt, tuneļu ieejas un izejas jāspēj nemanāmi ieaust pilsētas audumā. Ierīkojot liftu, tādu kā auto skrituļdēli uz lifta, tuneļu tīklā var iekļaut ieejas un izejas, izmantojot tikai divas autostāvvietas. Tad auto ir uz skrituļplatformas. Ātruma ierobežojumu nav. Mēs paredzam, ka tuneļos ātrums būs ap 200 kilometriem stundā. K.A.: Cik? Ī.M.: 200 kilometri stundā jeb aptuveni 130 jūdzes stundā. Tātad no, teiksim, Vestvudas līdz Losandželosas lidostai vajadzētu varēt nokļūt piecās, sešās minūtēs. (Aplausi) K.A.: Sākotnēji tas, iespējams, būs maksas ceļš.
02:21
Ī.M.: Jā. K.A.: Kas laikam daļēji mazinās satiksmi arī virszemes ielās? Ī.M.: Nezinu, vai cilvēki video ievēroja, bet tuneļu līmeņu skaitam nav īsti ierobežojumu. Dziļumā var iet daudz tālāk nekā augstumā. Dziļākās raktuves ir daudz dziļākas, nekā augstākās celtnes – augstas. Tāpēc ar 3D tuneļu tīklu var mazināt jebkādu sastrēgumu līmeni pilsētās. Tas ir ļoti svarīgs arguments. Galvenais pretarguments tuneļiem ir tāds, ka, pievienojot vienu tuneļu līmeni, tas mazinās sastrēgumus, bet vieta atkal aizpildīsies, un mēs būsim atpakaļ turpat, kur bijām, ar tiem pašiem sastrēgumiem. Bet var tuneļu skaits var būt jebkāds, līmeņu skaits nav ierobežots. K.A.: Bet cilvēkiem parasti šķiet, ka rakšana ir ārkārtīgi dārga, un tas šo ideju apturētu. Ī.M.: Jā. Viņiem ir taisnība. Piemēram, tikko pabeigtais Losandželosas metro līnijas pagarinājums, kas, šķiet, ir četru kilometru garumā izmaksāja divus miljardus dolāru.
03:24
Tātad aptuveni pusmiljards dolāru par metro kilometru Losandželosā. Un tas nav dārgākais metro pasaulē. Parasti tuneļu rakšana ir visai sarežģīta. Es domāju, mums vismaz desmitkārtīgi jāsamazina tuneļu izmaksas uz kilometru. K.A.: Un kā to varētu sasniegt? Ī.M.: Patiesībā, paveicot tikai divas lietas, var iegūt aptuveni desmitkārtīgu izmaksu samazinājumu, un es domāju, var panākt vēl vairāk. Pirmkārt, uz pusi vai pat vairāk jāsamazina tuneļa diametrs. Pēc noteikumiem vienas joslas tunelim jābūt ap 8 līdz 8,5 metriem diametrā, lai būtu vieta negadījumiem un ārkārtas transporta līdzekļiem un pietiekamai ventilācijai iekšdedzes dzinēju automobiļiem. Bet, ja diametru samazina līdz mūsu iecerētajiem nepilniem 4 metriem, kas ir pietiekoši elektriskajai autoplatformai, diametrs samazinās uz pusi, un šķērsgriezuma laukums – četras reizes. Tuneļa izmaksas ir saistītas ar šķērsgriezuma laukumu,
04:33
tātad tā jau ir gandrīz puse no desmitkārtīgā uzlabojuma. Pašlaik tuneļa rakšanas iekārtas pusi no laika strādā un tad stāv, kamēr pārējā laikā notiek tuneļa sienu nostiprināšanas darbi. Tātad, izveidojot iekārtu, kas spēj vienlaicīgi rakt un nostiprināt, iegūstam divkārtēju uzlabojumu. Kopā ar iepriekšējo tas jau ir astoņkārtīgs uzlabojums. Turklāt šīs iekārtas ir tālu no to jaudas vai termiskajām robežām. Tātad iekārtas jaudu var ievērojami uzlabot. Manuprāt, to var uzlabot vismaz divkārtīgi, varbūt par četrkārtīgi vai pieckārtīgi. Tātad, manuprāt, jāsper visai vienkārši soļi, lai vairāk nekā desmitkārtīgi samazinātu izmaksas uz kilometru. Un mūsu mērķis patiesībā ir... mums mājās ir gliemezis Gerijs, tas ir gliemezis Gerijs no „Dienvidparka”, piedodiet, no „Sūkļa Boba Kvadrātbikša”. (Smiekli) Gerijs spēj... pašlaik viņš virzās uz priekšu 14 reizes ātrāk
05:39
nekā tuneļu urbšanas iekārta. (Smiekli) K.A.: Jūs gribat pārspēt Geriju. Ī.M.: Mēs gribam pārspēt Geriju. (Smiekli) Viņš nav diez ko pacietīgs puisis, un tā būtu uzvara. Uzvara ir pārspēt gliemezi. K.A.: Bet daudzi, sapņojot par nākotnes pilsētām, iedomājas, ka risinājums ir lidojoši auto, droni un tamlīdzīgi. Pacelties virs zemes – kāpēc tas nav labāks risinājums? Tas ļautu ietaupīt visas tuneļu izmaksas. Ī.M.: Jā. Esmu par lidošanu. Kā zināms, es būvēju raķetes, man patīk lidojoši objekti. Man pret tiem nav nekādu aizspriedumu, bet lidojošām mašīnām ir tāds trūkums, ka tās būs visai trokšņainas un saceltu ļoti daudz vēja. Teiksim tā – ja kaut kas lidinās jums virs galvas un visapkārt plivinās vesels lērums mašīnu, tie nav trauksmi mazinoši apstākļi. (Smiekli) Jūs pie sevis nedomāsiet: „Es tagad jūtos drošāk.”
06:50
Jūs domāsiet: „Nez, vai viņi ir pārbaudījuši diska uzlikas, vai arī kāda nokritīs un mani giljotinēs?” Apmēram tā. K.A.: Tātad tev ir redzējums par nākotnes pilsētām ar plašiem trīsdimensiju pazemes tuneļu tīkliem. Vai tie kaut kā sasaistās ar hipercilpu? Vai šos tuneļus var pielāgot hipercilpas idejai, ko laidāt klajā pirms dažiem gadiem? Ī.M.: Jā, mēs jau kādu laiku esam spēlējušies ar domu par hipercilpu. Mēs blakus SpaceX uzcēlām hipercilpas izmēģinājuma tuneli kā studentu konkursa darbu, lai iedrošinātu novatoriskas transporta idejas. Un tā izrādījās lielākā vakuuma kamera pasaulē, uzreiz aiz Lielā hadronu paātrinātāja, pēc tilpuma. Tas bija visai jautri, bet tas bija tikai tāds vaļasprieks, un mēs nospriedām, ka varētu... mēs studentu vagoniņu stumšanai uzbūvējām mazu stūmēju, bet mēs izmēģināsim, cik ātri stūmējs spēj pārvietoties,
08:00
ja tas neko nestumj. Mēs esam piesardzīgi optimistiski, ka būsim ātrāki nekā ātrākais pasaules ātrvilciens, kaut vai tikai 1,3 kilometru nogrieznī. K.A.: Oho! Labas bremzes. Ī.M.: Jā, tā ir... Vai nu tas sašķīdīs driskās, vai arī trauksies visai ātri. K.A.: Tu tātad vari iedomāties, ka hipercilpa ir tunelī un spēj veikt lielus attālumus? Ī.M.: Tieši tā. Apskatot tuneļu tehnoloģiju, izrādās, tuneļa izveidei vajadzīgs... Lai nodrošinātu tuneli pret gruntsūdeņu iedarbību, tuneļa sienai parasti jāiztur piecas vai sešas atmosfēras. Vakuumam vajadzīga tikai viena atmosfēra, nu vai gandrīz vakuumam. Tātad īstenībā, izrādās, ka, veidojot pret gruntsūdeņu spiedienu izturīgu tuneli, tas automātiski spēj izturēt arī vakuumu. K.A.: Āā. Ī.M.: Tā ka, jā.
09:05
K.A.: Tātad tu vari pat iedomāties, cik garš Īlona nākotnē ir tunelis hipercilpas darbināšanai? Ī.M.: Es domāju, ka garuma ierobežojuma īsti nav. Var rakt, cik tālu vien grib. Manuprāt, ja vēlamies, piemēram, hipercilpas trasi no Vašingtonas līdz Ņujorkai, to droši vien vajadzētu visā garumā būvēt zem zemes, jo tur ir ļoti blīva apbūve. Tas būtu zem ļoti daudzām celtnēm un mājām, un, ja tas izrakts gana dziļi, tuneli nevar sajust. Dažreiz cilvēki domā, ka tas būs visai nepatīkami, ja zem mājas rok tuneli. Bet, ja tuneli rok vairāk nekā trīs vai četrus tuneļa diametrus zem mājas, tā rakšanu vispār nav iespējams pamanīt. Patiesībā, ja spējat pamanīt, ka zem jūsu mājas rok tuneli, lai kādu ierīci arī nelietotu, Izraēlas karaspēks jums par to maksās lielu naudu, jo viņi cenšas atklāt Hamas raktos tuneļus. Un arī ASV robežpatruļa, kas cenšas atklāt narkotiku tuneļus.
10:14
Īstenībā zeme ārkārtīgi labi absorbē vibrācijas un, tunelim esot zināmā dziļumā, tas ir neuztverams. Varbūt, ja jums ir ļoti jutīgs seismisks instruments, varbūt to spētu uztvert. K.A.: Tātad tam tu izveidoji jaunu uzņēmumu, kas saucas The Boring Company. Ļoti jauki, ļoti asprātīgi. (Smiekli) Ī.M.: Kas gan tur asprātīgs? (Smiekli) K.A.: Cik daudz laika tam velti? Ī.M.: Varbūt... divus vai trīs procentus. K.A.: Esi sev nopircis vaļasprieku... Tāds izskatās Īlona Maska vaļasprieks! (Smiekli) Ī.M.: Tas tik tiešām ir... Ar to pamatā nodarbojas praktikanti un pusslodzes darbinieki. Mēs nopirkām lietotu tehniku. Mēs ar to it kā spēlējamies, bet esam jau diezgan tālu tikuši. K.A.: Vēl lielāku tava laika daļu aizņem auto un transporta elektrifikācija, ar ko nodarbojas Tesla. Vai daļēji tuneļu projekta motivācija
11:22
nav patiesībā apjausma, ka pasaulē, kurā auto ir elektriski un brauc paši, uz ielām varētu būt vairāk mašīnu, nekā ir tagad? Ī.M.: Jā, tieši tā. Daudzi domā, ja auto kļūs autonomi, tie brauks ātrāk un mazinās sastrēgumus. Un zināmā mērā tā arī būs, bet, kad parādīsies auto koplietošana un no punkta uz punktu braukt ar auto būs daudz lētāk, braukt ar auto būs lētāk nekā ar autobusu. Tas vienkārši būs lētāk nekā autobusa biļete. Tāpēc, kad parādīsies auto koplietošana, braukšanas būs daudz vairāk un patiesībā satiksme krietni pasliktināsies. K.A.: Tu dibināji Teslu ar mērķi pārliecināt pasauli, ka elektrifikācija ir automobiļu nākotne, un pirms dažiem gadiem par tevi smējās. Tagad vairs ne tik ļoti. Ī.M.: Labi.
12:25
(Smiekli) Es nezinu. Es nezinu. K.A.: Bet vai nav taisnība, ka tikpat kā katrs autoražotājs ir paziņojis par nopietniem elektrifikācijas plāniem īstermiņā vai vidēja termiņa nākotnē? Ī.M.: Jā. Jā. Es domāju, gandrīz katram autoražotājam ir kāda elektrifikācijas programma. Tās gan ir dažādas pēc nopietnības. Daži pilnīgai pārejai uz elektroauto pievēršas ļoti nopietni, un daži ar to tikai niekojas. Un daži joprojām nodarbojas ar degvielas elementiem, bet es domāju, ka vairs ne ilgi. K.A.: Bet, Īlon, vai nav tiesa tomēr, ka tagad varat pasludināt uzvaru un teikt „mēs to paveicām”? Lai pasaule elektrificējas, un jūs varat koncentrēties uz kaut ko citu. Ī.M.: Jā. Es plānoju palikt kopā ar Teslu, cik vien tālā nākotnē varu iedomāties, un tās nākotnē ir ļoti daudz aizraujoša. Drīz, protams, iznāks Model 3. Mēs atklāsim Tesla Semi Truck. K.A.: Mēs pie tā vēl nonāksim. Tātad Model 3 iznākšot aptuveni jūlijā.
13:39
Ī.M.: Jā, izskatās gluži ticami, ka jūlijā varēsim sākt ražošanu. K.A.: Oho! Viena no lietām, par ko cilvēki jūsmo, ir tas, ka tam ir autopilots. Pirms kāda laika jūs publicējāt šo video, parādot, kā šī tehnoloģija izskatītos. Ī.M.: Jā. K.A.: Zināms, ka autopilots jau tagad ir Model S. Ko mēs šeit redzam? Ī.M.: Tātad, tas izmanto tikai kameras un GPS. Tas neizmanto nedz LIDAR, nedz radarus. Tas izmanto tikai pasīvu optiku, ko principā izmanto arī cilvēks. Visa ceļu sistēma tiek uztverta ar pasīvo optiku vai kamerām, un, ja atrisinām kameru jeb redzes jautājumu, tiek atrisināta arī autonomija. Ja redzes jautājumu neatrisina, tad tā nav atrisināta. Tāpēc mēs tik ļoti koncentrējamies uz redzes neironu tīklu, kas ielas apstākļos ir ļoti efektīvs.
14:43
K.A.: Daudzi citi arī iet LIDAR ceļu. Pārsvarā tas nozīmē kameras apvienojumā ar radaru. Ī.M.: Jūs pilnībā varat būt pārcilvēks tikai ar kamerām. Savas funkcijas tas droši vien veiks desmitreiz labāk nekā cilvēks tikai ar kamerām. K.A.: Tātad pašlaik pārdotajiem auto ir iebūvētas astoņas kameras. Tie vēl nespēj to, kas bija redzams tur. Kad spēs? Ī.M.: Es domāju, mēs vēl esam ceļā uz to, lai šķērsotu visu valsti no Losandželosas līdz Ņujorkai šī gada beigās pilnīgi autonomā režīmā. K.A.: Tātad līdz gada beigām kāds sēdēs teslā, nepieskaroties stūrei, ierakstīs „Ņujorka”, un aiziet. Ī.M.: Jā. K.A.: No 2017. gada beigām vairs nekad nevajadzēs pieskarties stūrei. Ī.M.: Jā, principā ap šī gada novembri vai decembri mums vajadzētu spēt nobraukt no autostāvvietas Kalifornijā līdz autostāvvietai Ņujorkā bez pieskaršanās vadības ierīcēm visa ceļojuma garumā.
15:48
(Aplausi) K.A.: Apbrīnojami. Bet tas daļēji ir iespējams, jo jums jau ir teslu flote, kas braukā pa šiem ceļiem. Jūs par valsts ceļu sistēmu uzkrājat milzīgu datu apjomu. Ī.M.: Jā, bet interesantais slēpjas tajā, ka esmu visai pārliecināts, ka tas spēs veikt šo maršrutu, pat ja maršrutu izmaina dinamiski. Tas ir visai viegli... Teiksim, viens ir, ja esam ļoti labi tikai vienā konkrētā maršrutā, bet tam būtu jāspēj nokļūt, jābūt ļoti labam... Katrā ziņā, esot uz lielceļa, jums būtu jāspēj aizbraukt jebkur, izmantojot lielceļu sistēmu jebkurā valstī. Ne tikai no Losandželosas uz Ņujorku. Mēs varētu tikpat labi braukt no Sietlas uz Floridu tai pašā dienā reāllaikā. Ja pirmīt braucāt no Losandželosas uz Ņujorku, tad tagad no Losandželosas uz Toronto. K.A.: Uz mirkli aizmirstot noteikumus, runājot tikai tehnoloģiski, kad varēs nopirkt vienu no jūsu ražotajiem auto
16:59
un burtiski atlaist rokas no stūres – iet gulēt un pamosties galamērķī? Cik tālu ir brīdis, kad to varēs droši darīt? Ī.M.: Es domāju, aptuveni divi gadi. Grūtākais nav panākt, lai tas darbojas, teiksim, 99,9 procentos gadījumu, jo, ja auto avarē, teiksim, vienā no tūkstoš gadījumiem, jūs droši vien joprojām nevarēsiet mierīgi aizmigt. Tā noteikti vajadzētu būt. (Smiekli) Tas nekad nebūs perfekts. Neviena sistēma nebūs perfekta, bet, ja tā varbūt sasniedz to, ka auto visticamāk neavarēs simt vai tūkstoš cilvēka mūžu laikā, tad cilvēki nodomās, labi, ja es dzīvotu tūkstoš dzīves, es tik un tā visdrīzāk nepiedzīvotu avāriju, tad tas droši vien ir labi. K.A.: Gulēt. Šķiet, tu ļoti raizējies, ka cilvēkiem pārāk ātri būs kārdinājums paļauties, ka tas ir droši, un notiks kāds briesmīgs negadījums, kas visu stipri aizkavēs. Ī.M.: Es domāju, ka autonomā sistēma sadursmes sekas ticamāk vismaz mazinās,
18:11
izņemot retus apstākļus. Mums jāatceras, ka transporta drošībā valda iespējamība. Katru reizi, kad cilvēks sēžas pie stūres, ir iespējams, ka viņš iekļūs avārijā, tā vienkārši ir. Šī iespējamība nekad nav nulle. Autonomijas galvenais sasniedzamais slieksnis ir tas, cik tai ir jābūt labākai nekā cilvēkam pie stūres, lai uz to varētu paļauties. K.A.: Bet, kad principā droša bezpilota braukšana ir sasniegta, spēja sagraut visu nozari šķiet milzīga, jo tajā brīdī, kā minēji, cilvēki var nopirkt auto, aizbraukt uz darbu un ļaut tai braukt tālāk un sniegt Uber līdzīgus pakalpojumus, tā pelnot naudu, varbūt pat nosedzot mašīnas līzinga izmaksas, kas nozīmē, ka auto nemaksā neko. Vai tas tiešām ir iespējams? Ī.M.: Jā, tā arī noteikti notiks. Būs koplietojama autonomo mašīnu flote, kur, pērkot auto, varat izvēlēties, vai izmantosiet to tikai pats vai ļausiet to lietot tikai draugiem un ģimenei, vai dalīsieties tikai ar braucējiem, kuriem ir pieczvaigžņu vērtējums.
19:21
Varat izvēlēties ar to dalīties dažreiz, bet citas reizes ne. Tā noteikti notiks. Jautājums tikai, kad. K.A.: Oho! Tu pieminēji arī Semi, šķiet, plānojat par to paziņot šī gada septembrī, bet gribētos zināt, vai ir kas tāds, ko varētu parādīt šodien. Ī.M.: Es parādīšu šī kravas auto tīzeri. (Smiekli) Tas ir dzīvs. K.A.: Labi. Ī.M.: Šī noteikti ir reize, kad gribam būt piesardzīgi par autonomijas funkcijām. Jā. (Smiekli) K.A.: Neko daudz neredzam, bet tas neizskatās kā mazs, draudzīgs bulciņu vāģis. Tas izskatās visai skarbs. Kas tā ir par smago mašīnu? Ī.M.: Tas ir lielas slodzes tālbraucēju kravas auto. Tam ir lielākā kravnesība, un ar to var braukt lielus attālumus. Principā tas paredzēts smagsvara pārvadājumu atvieglošanai.
20:29
Un cilvēki šodien domā, ka tas nav iespējams. Viņi domā, ka kravas auto nepietiek jaudas vai tas nevar braukt pietiekoši tālu, un ar Tesla Semi mēs gribam parādīt, ka, nē, elektriskais kravas auto īstenībā griezes momenta ziņā var pārspēt jebkuru kravas dīzeļauto. Un, ja tie sacenstos virves vilkšanā, Tesla Semi dīzeļa kravinieku uzvilktu kalnā. (Smiekli) (Aplausi) K.A.: Izklausās lieliski! Un īstermiņā tie nebūs bezpilota. Tās būs mašīnas, ar ko tālbraucēji gribēs braukt. Ī.M.: Jā. Patiešām lieliski ir, ka elektriskajam dzinējam ir izlīdzināts griezes moments, turpretī dīzeļdzinējam vai jebkuram iekšdedzes dzinējam griezes momenta līkne līdzinās uzkalniņam. Tā kā tas būs ļoti sprigans kravas auto. Ar to var braukt kā ar sporta auto. Tam nav pārnesumu. Tikai viens ātrums.
21:34
K.A.: Par to varētu sanākt laba filma. Nezinu, par ko tā būtu un vai tā beigtos laimīgi, bet tā būtu lieliska filma. (Smiekli) Ī.M.: Izmēģinājuma brauciens ar to bija diezgan dīvains, kad es braucu ar pirmo izmēģinājuma prototipu. Ar to braukājot, sajūta ir ļoti dīvaina, jūs varat tik veikli manevrēt, kaut esat milzīgā kravas auto. K.A.: Pagaidi, tu jau esi braucis ar prototipu? Ī.M.: Jā, es pabraukāju pa stāvvietu, un tas bija kaut kas traks! K.A.: Oho! Tās nav tukšas runas. Ī.M.: Jūs braukājat ar lielu kravinieku un veicat ārprātīgus manevrus. K.A.: Lieliski. Labi, tagad no ļoti skarba attēla pāriesim uz mazāk skarbu. Vai tā ir jauka mājiņa no „Bīstamajām mājsaimniecēm” vai kas tamlīdzīgs? Kas tas galu galā ir? Ī.M.: Šis attēls ilustrē nākotni, uz kuru, manuprāt, virzāmies. Piebrauktuvē ir elektriskais auto. Ja palūkojaties starp auto un māju, tur ir trīs Powerwall baterijas, viena virs otras pie mājas sienas, un mājas jumts ir saules baterijas.
22:37
Tas patiešām ir stikla saules bateriju jumts. K.A.: Ak, tā. Ī.M.: Tā ir īsta māja... pareizāk sakot, īsta neīsta māja. Tā ir īsta neīsta māja. (Smiekli) K.A.: Tātad šie jumta dakstiņi, dažos no tiem ir saules baterijas, un tie spēj... Ī.M.: Jā, saules bateriju dakstiņi, kuriem var regulēt tekstūru un krāsu līdz pat ļoti smalkai nokrāsai, un dakstiņu stiklā ir tādas kā mikrožalūzijas. Skatoties uz jumtu no ielas līmeņa vai tuvu ielas līmenim, visi dakstiņi izskatās vienādi, vienalga, vai aiz tiem ir saules baterija vai nav. Tātad tie visi ir vienā krāsā, skatoties no zemes līmeņa. Skatoties no helikoptera, varētu redzēt cauri un pamanīt, ka dažos dakstiņos saules baterijas ir, bet citos ne.
23:41
To nevar redzēt no ielas. K.A.: Tās ir dakstiņos, ko vairāk apspīd saule, un tas padara šos jumtus cenas ziņā viegli pieejamus, vai ne? Tie nav daudz dārgāki kā parasts jumta segums. Ī.M.: Jā. Mēs esam ļoti pārliecināti, ka jumta izmaksas plus elektrības izmaksas... Saules bateriju stikla jumts būs lētāks nekā parastais kopā ar elektrības izmaksām. Citiem vārdiem sakot, tas ekonomiski neapšaubāmi būs ieguvums, mūsuprāt, tas izskatīsies lieliski un kalpos ilgi. Mēs apsvērām mūžīgu garantiju, bet tad nodomājām, ka tas skan, it kā mēs muldētu pa tukšo, bet patiesībā tas ir rūdītais stikls. Vēl ilgi pēc mājas sabrukšanas, kad vairs nekas nebūs palicis, stikls vēl tur būs. (Aplausi) K.A.: Lieliski! Jūs to uzsāksiet, šķiet, pēc pāris nedēļām ar četriem dažādiem jumtu veidiem. Ī.M.: Jā, mēs sākam ar diviem, sākumā ar diviem,
24:48
un vēl divus ieviesīsim nākamā gada sākumā. K.A.: Un kāds šeit ir ambīciju mērogs? Cik daudz māju, tavuprāt, varētu uzlikt šāda veida jumtu? Ī.M.: Es domāju, ka galu galā gandrīz visām mājām būs saules bateriju jumti. Jautājums šeit ir par laika mērogu, kas droši vien būs apmēram 40 līdz 50 gadi. Tātad vidēji jumtu maina katrus 20 līdz 25 gadus. Visus nemaina vienlaicīgi. Bet galu galā, ja mēs ieskatītos nākotnē, teiksim, 15 gadus uz priekšu, būs neparasti redzēt jumtu bez saules baterijām. K.A.: Vai tas ir kāds psiholoģisks šķērslis, ko cilvēki nespēj pārvarēt? Jo, pateicoties izmaiņām Saules enerģijas izmaksās, vairumu māju jumtu Saule apspīd pietiekami, lai principā nodrošinātu enerģiju visām vajadzībām. Ja šo enerģiju varētu savākt, tā spētu nodrošināt visu enerģijas patēriņu.
25:55
Varētu pat atslēgties no tīkla. Ī.M.: Atkarīgs no tā, kur dzīvojat un kāds ir mājas izmērs attiecībā pret jumta platību, bet var droši sacīt, ka vairumam māju ASV jumta platība ir pietiekoša, lai nodrošinātu ar elektrību visas mājas vajadzības. K.A.: Tātad ekonomiskā atslēga automobiļiem, kravas auto, šīm mājām ir litija jonu bateriju cenu kritums, uz ko Tesla liek lielas cerības. Iespējams, tas ir pat priekšnoteikums. Un tu esi nolēmis šo priekšnoteikumu, teiksim tā, iegūt, vienkārši uzceļot pasaules lielāko rūpnīcu, lai divkāršotu pasaules litija bateriju piedāvājumu. Kas tas ir? Ī.M.: Jā, tā ir Gigarūpnīca, cik tālu esam tikuši Gigarūpnīcas celtniecībā. Beigās – jau tagad var aptuveni redzēt, ka tai ir dimanta forma, – kad tā būs pilnībā pabeigta, tā līdzināsies milzīgam dimantam,
26:59
tāda ir tā pamatdoma, un tās smaile ir vērsta uz ziemeļiem; tāda neliela detaļa. K.A.: Ar laiku tā būs spējīga saražot ap simts gigavatstundu bateriju gadā? Ī.M.: Simts gigavatstundas gadā. Droši vien vairāk, bet jā. K.A.: Tās tiek ražotas jau tagad, vai ne? Ī.M.: Tieši tā. K.A.: Jūs esat publicējuši šo video. Vai tas ir paātrināts? Ī.M.: Tā ir palēninātā versija. (Smiekli) K.A.: Cik ātri tas īstenībā kustas? Ī.M.: Kad tas iet pilnā ātrumā, baterijas nevar saskatīt bez stroboskopiskās lampas. Viss ir izplūdis. (Smiekli) K.A.: Viena no tavām pamatidejām, Īlon, kas dara nākotni aizraujošu, ir tas, ka vairs nejutīsimies vainīgi par patērēto enerģiju. Palīdzi mums to iztēloties! Cik Gigarūpnīcas, ja vēlaties, tas prasīs? Ī.M.: Apmēram simts. Ne 10, ne tūkstoš. Visticamāk ap simtu. K.A.: Redzi, es to apbrīnoju. Tu spēj iedomāties, cik tas prasīs,
28:05
lai pasauli atbrīvotu no milzīgās degizrakteņu atkarības. Jūs ceļat vienu. Tā maksā piecus miljardus dolāru, nākamā – varbūt piecus līdz desmit miljardus. Tas ir lieliski, ka spēj iedomāties šādu projektu! Un ar Tesla jūs plānojat šogad paziņot par vēl divu rūpnīcu celšanu? Ī.M.: Es domāju, mēs paziņosim atrašanās vietas šogad divām līdz četrām gigarūpnīcām. Jā, droši vien četrām. K.A.: Oho! (Aplausi) Vairāk neko neizpaudīsi? Piemēram, kurā kontinentā? Vari neteikt. Ī.M.: Mums jāapkalpo tirgus visā pasaulē. K.A.: Skaidrs. (Smiekli) Lieliski. Es domāju, mums jārunā... Īstenībā atzīmējam divkārši. Es uzdošu vienu jautājumu par politiku, tikai vienu. Man jau apnikusi politika, bet vēlos tev to pajautāt. Ī.M.: Ko tad?
29:14
K.A.: Tu tagad esi institūcijā, kas konsultē puisi... Ī.M.: Kuru? K.A.: To, kurš teicis, ka īsti netic klimata izmaiņām, un ir daudz cilvēku, kas domā, ka tev nevajadzētu to darīt. Viņuprāt, tev vajadzētu no tā atteikties. Ko tu viņiem atbildētu? Ī.M.: Es domāju, ka, pirmkārt, es esmu divās konsultatīvās padomēs, kuru formāts ir staigāšana pa telpu un cilvēku viedokļu aptaujāšana, sēdes ir reizi mēnesī vai divos. Tas ir mans kopējais pienesums. Bet es domāju, tas vien, ka telpā ir cilvēki, kas iestājas par rīcību klimata pārmaiņu novēršanai vai sociālo problēmu risināšanai... Es sēdes līdz šim esmu izmantojis, lai iestātos par imigrāciju un klimata pārmaiņu novēršanu. (Aplausi) Un, ja es to nedarītu...
30:18
iepriekš tas nebija dienas kārtībā. Varbūt nekas nenotiks, bet vismaz tas ir pateikts. K.A.: Labi. (Aplausi) Parunāsim par SpaceX un Marsu. Pagājušoreiz, esot šeit, tu runāji par kaut ko, kas šķita kā neticami ambiciozs sapnis attīstīt vairākkārt izmantojamas raķetes. Un tu to ņēmi un izdarīji. Ī.M.: Jā, beidzot. Pēc tik ilga laika. K.A.: Pastāsti, kā tas notika. Ko mēs šeit redzam? Ī.M.: Šī ir viena no mūsu nesējraķetēm, atceļā no ļoti liela augstuma un ātruma. Tā tikko nogādājusi augšējo raķetes bloku lielā ātrumā. Es domāju, ka Maha skaitlis te varētu būt aptuveni 7, augšējās bloka nogādāšanas brīdī. (Aplausi) K.A.: Tas bija paātrināts... Ī.M.: Tā bija palēninātā videoversija. (Smiekli) K.A.: Es domāju, tas bija paātrināts video. Bet tas taču ir apbrīnojami, un vairākas no tām neizdevās, līdz beidzot sapratāt, kā to paveikt,
31:26
bet tagad esat to paveikuši piecas vai sešas reizes? Ī.M.: Esam pie astotās vai devītās. K.A.: Un pirmo reizi jūs patiešām esat vēlreiz izmantojuši vienu no raķetēm, kas jau nosēdusies. Ī.M.: Jā, mēs nosēdinājām nesējraķeti, sagatavojām to atkārtotai palaišanai un palaidām vēlreiz. Tā ir pirmā orbitālās nesējraķetes atkārtota palaišana, kur atkārtotai palaišanai ir jēga. Ir svarīgi saprast to, ka atkārtotai izmantošanai jēga ir tikai tad, ja tā ir ātra un pilnīga. Gluži tāpat kā lidaparātam vai auto, atkārtota izmantošana ir ātra un pilnīga. Lidmašīnu starp lidojumiem taču nesūta uz Boeing rūpnīcu atjaunot. K.A.: Skaidrs, tātad tas tev ļauj sapņot par šo patiesi ambiciozo ideju sūtīt ļoti, ļoti daudz cilvēku uz Marsu pēc cik – 10 vai 20 – gadiem? Ī.M.: Jā. K.A.: Un šī satriecošā raķete ir veidota tā, lai varētu to paveikt. Palīdzi mums saprast šīs lietas mērogu! Ī.M.: Vizuāli tur redzams cilvēks.
32:32
Un šis ir transporta līdzeklis. (Smiekli) K.A.: Ja tas būtu debesskrāpis, tas būtu... šķiet, lasīju, ka tas būtu 40 stāvus augsts? Ī.M.: Iespējams, pat mazliet augstāks. Šīs raķetes vilcējspēks ir tiešām... Šī konfigurācija ir aptuveni četrreiz jaudīgāka par Saturn V mēness raķeti. K.A.: Četrreiz jaudīgāka par lielāko raķeti, ko cilvēce jebkad radījusi? Ī.M.: Jā. Jā. K.A.: Kā jau tas pienākas. Ī.M.: Jā. (Smiekli) Mērot Boeing 747 dzinējos, Boeing 747 vilcējspēks ir tikai aptuveni 110 tonnas, tātad uz katrām 4500 tonnām vilcējspēka ir četrdesmit Boeing 747. Šīs raķetes vilcējspēks uz pilnu jaudu būt līdzvērtīgs ap 120 Boeing 747 spēkam. K.A.: Un pat lidaparātam, kas paredzēts Zemes pievilkšanas spēka pārvarēšanai, šķiet, pagājušoreiz teici, ka šī raķete varētu pacelt pilnībā piekrautu Boeing 747 ar visiem pasažieriem un kravu, un ievadīt orbītā? Ī.M.: Tieši tā. Šis lidaparāts var pacelt pilnībā piekrautu Boeing 747
33:42
ar pilnu bāku, visiem pasažieriem un maksimālu kravas apjomu. Šī raķete to var pacelt kā kravu. K.A.: Balstoties uz šo, tu nesen prezentēji Starpplanētu transporta sistēmu, kas izskatās šādi. Šī ir aina, ko iedomājies pēc 30, pēc 20 gadiem? CIlvēkus iekāpjam šajā raķetē. Ī.M.: Es ceru, ka tas ir aptuveni astoņu līdz 10 gadu jautājums. Tas ir mērķis, uz ko mēs tiecamies. Mūsu iekšējie mērķi ir agresīvāki, bet es domāju... (Smiekli) K.A.: Labi. Ī.M.: Kaut arī šī raķete izskatās liela, un tāda tā ir salīdzinājumā ar citām raķetēm, es domāju, ka nākotnes kosmosa kuģi liks tai izskatīties kā airu laivai. Nākotnes kosmosa kuģi būs patiešām milzīgi. K.A.: Kamdēļ, Īlon? Kāpēc mums vajag būvēt pilsētu uz Marsa
34:49
ar miljons iedzīvotājiem tavas dzīves laikā? Tas, šķiet, ir tas, ko minēji, ka vēlies sasniegt. Ī.M.: Man šķiet svarīgi, ka nākotne ir iedvesmojoša un pievilcīga. Man vienkārši vajag iemeslu, kādēļ no rīta celties no gultas un gribēt dzīvot. Kādēļ dzīvot? Kāda jēga? Kas jūs iedvesmo? Ko jūs vēlaties no nākotnes? Un, ja mēs neesam tur, ja nākotnē nelidosim uz zvaigznēm un nekļūsim par daudzplanētu sugu, man šķiet, tas ir ārkārtīgi nomācoši, ja mūsu nākotnē tas nenotiks. (Aplausi) K.A.: Cilvēki šo jautājumu grib pozicionēt kā „vai nu – vai”, jo uz Zemes pašlaik ir tik daudz steidzamu jautājumu – no klimata līdz nabadzībai, problēmu, kā zināms, netrūkst. Un šī šķiet kā uzmanības novēršana. Par šo nevajadzētu domāt, būtu jārisina esošās problēmas. Un, ja godīgi, tu diezgan daudz esi darījis tā visa labā ar savu darbu pie ilgtspējīgas enerģijas.
35:54
Bet kāpēc neaprobežoties ar to? Ī.M.: Es domāju, ir... Es skatos nākotnē no iespējamību skatpunkta. Tā ir kā iespējamību straume, kas sazarojas, un ir darbības, ko varam veikt, kas ietekmē šīs iespējamības, paātrina vienu vai palēnina ko citu. Es iespējamību straumē varu ienest kaut ko jaunu. Ilgtspējīga enerģija būs tik un tā. Ja nebūtu Tesla, ja Tesla nekad nebūtu bijis, tam būtu jānotiek aiz nepieciešamības. Tas ir tautoloģiski. Ja nav ilgtspējīgas enerģijas, tad ir neilgtspējīga enerģija. Agri vai vēlu tā beigsies, un ekonomikas likumi virzīs civilizāciju uz ilgtspējīgu enerģiju, tas ir neizbēgami. Tāda uzņēmuma kā Tesla pamatvērtība ir tajā, cik tā paātrina ilgtspējīgas enerģijas ieviešanu agrāk, nekā tas notiktu citādi. Tāpēc, domājot par to, kas ir Teslas kā uzņēmuma pamatvērtība,
37:09
es teiktu, cerams, ja tā to paātrina par desmit gadiem, vai potenciāli vairāk nekā desmit, tas būtu diezgan labs panākums. To es uzskatu par Teslas pamatnostādni. Tad vēl ir kļūšana par daudzplanētu sugu un kosmosa braucēju civilizāciju. Tas nav neizbēgami. Ir svarīgi atzīt, ka tas nav neizbēgami. Ilgtspējīga enerģija nākotnē, manuprāt, lielākoties ir neizbēgama, bet civilizācija, kas apceļo kosmosu, noteikti nav neizbēgamība. Palūkojoties uz kosmosa apgūšanas progresu, 1969. gadā bija iespējams aizsūtīt kādu uz mēnesi. 1969. gadā. Tad mums bija Space Shuttle. Space Shuttle varēja nogādāt cilvēkus tikai līdz Zemes zemajai orbītai. Tad Space Shuttle pārtrauca lietot, un ASV vairs nevarēja nevienu nogādāt orbītā. Tendence ir šāda, tendence ir lejupejoša uz neko. Cilvēki maldās, ja domā, ka tehnoloģija uzlabojas automātiski.
38:16
Tā neuzlabojas automātiski. Tā uzlabojas, ja daudz ļaužu ļoti smagi strādā, lai to uzlabotu, un patiesībā, es domāju, tā pati no sevis panīkst. Ja paraugāties uz varenajām civilizācijām kā Seno Ēģipti, viņi spēja uzcelt piramīdas un tad aizmirsa, kā tas darāms. Un romieši cēla šos brīnišķīgos akveduktus. Viņi aizmirsa, kā tas darāms. K.A.: Īlon, klausoties tevī un raugoties uz tevis paveikto, šķiet, ka tev it visā ir šī unikālā dubultmotivācija, kas man šķiet ļoti interesanti. Pirmkārt, tu tiecies strādāt cilvēces ilgtermiņa labā. Otrkārt, tu vēlies darīt ko aizraujošu. Un bieži vien liekas, ka pirmais dzen uz priekšu otro. Ar Teslu tu gribi nodrošināt ilgtspējīgu enerģiju, tādēļ jūs uzbūvējāt šos superseksīgos, aizraujošos auto. Mums vajadzīga Saules enerģija, tāpēc jāizveido šie brīnišķīgie jumti. Mēs pat neesam runājuši par tavu jaunāko projektu, mums tam neatliek laika, bet tu vēlies paglābt cilvēci no slikta mākslīgā saprāta,
39:21
tāpēc jūs veidosiet šo patiešām lielisko smadzeņu-mašīnas saskarni, lai mums sniegtu bezgalīgu atmiņu un telepātijas spējas, un tamlīdzīgi. Un, runājot par Marsu, šķiet, ka tevis teiktais, ir: „Jā, mums jāglābj cilvēce, un mums vajag rezerves plānu, bet mums cilvēce arī jāiedvesmo, un šis ir veids, kā to iedvesmot.” Ī.M.: Es domāju, ka skaistuma un iedvesmas nozīme ir ļoti nenovērtēta, nav šaubu. Bet es vēlos pateikt skaidri – es necenšos būt kāda glābējs. Es vienkārši mēģinu domāt par nākotni un nenoskumt. (Aplausi) K.A.: Skaisti teikts. Es domāju, visi klātesošie piekristu, ka tas nav... Nekas no tā nenotiks pats no sevis. Tas, ka tu savā prātā par to sapņo, sapņo par to, ko neviens neuzdrošinātos sapņot vai nav spējīgs sapņot tādā sarežģītības līmenī kā tu. Tas, ka to dari, Īlon Mask, ir tiešām ievērības cienīgi.
40:31
Paldies, ka palīdzi mums visiem sapņot lielākus sapņus! Ī.M.: Bet tu taču man pateiksi, ja es reiz patiešām sākšu izklausīties vājprātīgs? (Smiekli) K.A.: Paldies, Īlon Mask! Tas bija ļoti, ļoti fantastiski. Tas bija ļoti fantastiski. (Aplausi)

DOWNLOAD SUBTITLES: